Par
1. Klaiņotāja visapkārt nekur nezin kur, kaut kur tālumu tālumā!
Māksla, kā arī kaut kas jauns un neparasts…
Zīmēt – izlikt sevi uz lapas; kā arī rakstīt savas domas vēstuļu kaudzēs, jo tā vieglāk; fotografēt , lai ķertu kadrus mākslā un izsacītu ko jūtu un redzu; novērot cilvēkus, bet tad, kad mani nepamana, iet un iet, kamēr slapjas kājas un plecs sāp no somas smaguma; saldēties ziemas aukstumā, sēžot šūpolēs; sēdēt istabā ieskautai vīraka dūmakā pie sveces gaismas; pieķert sevi lidojot un justies brīvai; sarunāties ar draugiem, par visu ko, bet tai pašā laikā vairāk klausoties un klusējot; vērot dabu, nosēžoties zālītē vai sniegā, pieskarties ūdenim un zemei, parunāties ar to un sajust to; pasmaidīt un ķert cilvēku skatienus…. būt, eksistēt, dažreiz ar pazust un nebūt….
dažreiz dzīvot…
dažreiz būt kā nojūdzies cilvēks savā prātā, jo ir slikts garīgais, ko pati esmu izraisījusi…
2. Intereses : Miers/sprādziens,
harmonija/apjukums,
tveramais/netveramais,
mirklis/mūžība,
emocijas/tukšums,
neaprakstāmais/vienkāršais.
…………………………
…………………………
…….
3. Ideāls pašportrets ir neiespējams
4. …esmu it kā no šīs pasaules, kaut bieži šaubos par to…
NLO? “Skudriņa Tipa ticēja, neticēja..” Tā arī es tam. 🙂
Bet būtībā dzīva būtne ar pulsu un asinīm, kas jūt, mīl un domā un … aizsapņojas.. …
jebkurā noliegumā ir sava daļiņa – jā ..
un nevajag! izlikties!
Dzīve ir dvēseles cietums. Kurā mums jāatsēž katram atvēlētais laiks pēc iespējas labāk, lai tiktu atbrīvoti, ja nu mēs kaut kam ticam, kaut kam vairāk par rāpuļa eksistenci.
5. Cilvēks, kurs ļoti lēni atklājas. Lai mani pa īstam iepazītu, vajadzīgs ilgs laiks…
brīžiem liekas, ka esmu vienīgā, kam patīk dzīvot uz šīs zemes. vienīgais, kas man nepatīk, ir cilvēki…
6. Kādreiz teiciens “Viss plūst un mainās” man šķitis kas attālināts, mazsaprotams. Kad sapratu, ka varu mainīties es un ka savai mainībai varu piemest pagali, pacēlos kādu gabalu virs zemes. Ar to es nedomāju, ka man uz zemes nemaz nepatīk, nē. 🙂
7. Mazulīte Vēja slota – Pasaulē skrējēja… HOLEERISKAA MELANHOOLIĶE
Es esmu godātā un nicinātā
es esmu svētā un ielasmeita
PĪTERA PENA SINDROMS
VILTĪGĀ MAITA…..
NEAIZSARGĀTAIS BĒRNS…
NAIVĀ MEITENE….
8. Iedragātas pašapziņas kvintesence – lūk, mans mūžs. Lūk, manas neticības noslēpums.
9. es esmu. pagaidām jums ar to pietiek.
10. esmu vienkārši cilvēks, lai gan bieži gribas būt eņģelim-gribas pacelties augstu, augstu un lidot tālu, tālu…
11. neesmu sausiņš…savdabīgs iekustinātājs….jūtu un attiecību labirints….
12. Esmu uzrakstīta jūrmalas smiltīs..
13. Ziepju burbuļi un tauriņi pavasarī par mani zin vairāk.
14. Mūžīgs vienmērīgas paplašinātas apziņas stāvoklis..
nekad neko nevar zināt.. bet vispār: gardi.. kaislīgi.. brīžiem vēsi.. brīžiem uzmācīgi.. smejoši.. kārdinoši.. psihiski.. klusējoši.. dīvaini.. skaisti.. slapji līdz kauliem.. dažreiz varbūt pastulbi.. savādāk.. šo to palaižot gar ausīm.. tumsā.. kaili.. spēlējoties.. kautrīgi.. daudz baudot.. aizraujoties.. dažreiz uzspēlēti.. juteklīgi.. kā tāds bērns.. domīgi.. mazliet kliedzoši.. reizēm aizmirstoši.. citu reizi garām skatoties un garāmejot..
15. atnācu, ieraudzīju, aizgāju, lai atnāktu kur citur…
16. kopsummā – maza nešķīstene & cēla lēdija 🙂 bet vispār…
skaista-dažreiz,
gudra-cenšos,
laimīga-nepārtraukti,
saprotoša-kā neviens,
dusmīga-gadās,
īpaša-kā mēs visi,
noslēpumu-nav,
nožēloju-nav jau ko īsti,
apburoša-kā nu kuram,
čakla-būtu labi,
kautrīga-nekad,
aizkaitināma-ātri,
mīlu-visus un nevienu,
lamājos-skaļi,
pļāpīga-bet kurš tad nav?
pieklājīga-bez vārda runas,
smaidīga-tikai tad,ja ir par ko,
enerģiska-brīžiem,
vesela-ne visai,
riebīga-katru dienu,
drosmīga-īpaši,kad nevajag,
mīļa-kad gribu,
izklaidējos-vienmēr,
kļūdos-o jā!
romantiska-tikai tad, ja Tu arī,
fotogēniska-paskaties pats,
uzņēmīga-kad nesaprotu, ko daru,
uzstājīga-un kā tu domā?
rīma-lielākā pasaulē,
ragana-visīstākā,
kašķīga-tikai tad, ja ir labs garastāvoklis.. 😀
17. “she always had that little bit of poison” /Tom Waits/
18. Dzīve kā teātris.
Mainās tikai dekorācijas un lomas.
Režisoru Nekad nav gadījies sastapt.
Izvairās un pareizi dara…:D
Es šim ne tikai pateiktu kādu vārdu…
Bet kādu dienu mani piemeklēja…doma!
“Gāzt” neredzamo un aplamo režisoru.
Un tagad nu brīva…kā gribu tā dzīvoju,
ko gribu, to spēlēju, ko nevaru to izfantazēju.
Es esmu cilvēks, kurš nācis šajā pasaulē ar mērķi uzlabot to…
1. galvenais, ko es vēlos, lai jūs zinātu ir tas, ka es ienīstu melus. tiklīdz tie parādās, tad visam skaistajam vairs nav nozīmes…
2. apjucis meitēns : ko darīt? ko spēju? kam deru? veros citos cilvēkos – cik viņi uzņēmīgi uzņēmusi kursu pa šo dzīvi! es gan vel esmu krustceles un nezinu kurā virzienā nogriezties! esmu meklējumos – pārdomās!
3. Mīļās muļķībiņas
Visi cilvēki kā cilvēki, tikai es tāda perfekta
4. mazliet uzkāpju stikla kalnā un mazliet noslīdu… un atkal no sākuma….
5. kad es smejos, es gandrīz neko nesveru, jo lidoju.
kad esmu nopietna, es atstāju biedējoši dziļas pēdas smiltīs. bet toties kad es smejos…;)
es esmu tavs patīkamais, bet kaitīgais ieradums, pie kura pierod lēnām, bet kuru vairs negrib laist vaļā. Par to es tevi ļoti mīlu.
6. Neatvairāma, burvīga, varbūt iedomīga,^_^jautra,dzīvespriecīga,skaista,smieklīga,draudzīga,sirsnīga,mīļa nu vienvardsakot vnk dievīga :DD 😉
7. …..zeltītas pēdas uz pelēka asfalta ……
8. Citiem es esmu kaut kas īpašs, citiem es neesmu nekas, bet sev es esmu VISS
9. …kailām pēdām pa karstām oglēm…
10. Tātad es cienu cilvēkus, gudros, amizantos, tos, kuriem ir kāda odziņa, un visi mēs zinām, ka odziņas jāciena. Man patīk itin bieži palasīt grāmatas, VIENMĒR slinkot, protams, gulēt, man patīk ieklausīties un vērot no malas, tai pašā laikā es dedzīgi varu jaukties visam pa vidu. Esmu nestabila rakstura cilvēks. Ja no rīta domāju vienu, tad varbūt vakarā jau domāšu gluži pretējo, dažreiz pati nesaprotu ko tad īsti domāt un kā pareizi rīkoties.
Esmu ļoti slinka, neuzņēmīga un aizmāršīga. A tāpat forša!!!
11. Vienu rītu es pamodos un atskārtu- esmu cilvēks.·Nu, lūk – te nu es esmu.
man patīk. es nesūdzos. ir labi kā ir!
12. Neglābjami unikāla. Un man tas patīk. Es esmu mazliet traka. Tā kā lieki nevajag pievērst man uzmanību. Būs tomēr patīkami, ja pievērsīsiet. Ak, jā, es esmu paranoiska. Staigāju pa mākoņiem. Nekad nenolaižos uz zemes. Staigāju vismaz 7 cm virs tās. Citreiz esmu marionete. Citreiz mīms. Esmu mainīga. Un atveros esot tikai kopā ar sevi. Tad es varu nomest drēbes un atplest spārnus. Aizraujos ar skaistuma meklējamies visur. Pat trubas mēdz būt skaistas. Jāmāk to pamanīt. Mīlu jūru un zvaigžņotas naktis. Dzimusi ūdenī. Nāra ar spārniem. Basas kājas, baletčības un pūkainums šķiet mīlīgs. Patīk ripināties. Vai nepietiks jau? Vēl sabīsieties.
13. Ja Tu man jautāsi vai esmu cilvēks, noteikti saņemsi atbildi, ka laikam jau, ka jā… bet iekšēji es jūtos pavisam citādi… Jūtos tā, ka nepiederētu pie šās pasaules… Noteikti teiksi, ka esmu jukusi, bet visu savu mūžu esmu jutusies atšķirīga, ne tāda kā visi pārējie… Varbūt arī tāpēc mana dzīve nav perfekta, bet cerība jau vienmēr ir, ka kaut, kas mainīsies un kļūs labāks… Reizēm mana dzīve tiek piepildīta ar prieku – ar prieku, kas ilgst īsu mirkli, bet priekš manis tas ir daudz… Es skatos cilvēkiem acīs, jo man tas patīk… Tādā veidā es ieskatos cilvēkos dziļāk, varbūt pat dziļāk nekā viņi to vēlētos, bet man tas nozīmē daudz… Visu savu dzīvi esmu jutusies vientuļa… Es vienkārši laikam esmu citāda nekā vairums citu cilvēku… Man vienmēr ir pietrūcis draugu, ar kuriem būt kopā… Vismaz tagad Jūs zināsiet patiesību par mani, ko es tik ilgu laiku esmu slēpis… Paldies Taizé vietai, kas manā dzīvē daudz ko mainīja un lika saprast patiesību… Un man ir absolūti vienalga, ko Jūs par mani domāsiet, galvenais ir tas, ko es domāšu par Sevi… Un ja Tev ir ko teikt, tad droši to saki man =)
14. Dzīvesstāsts nav izklāstāms, es knapi visu spēju atcerēties kur nu vēl te ko ierakstīt, bet ja man kas par sevi jāsaka, tad esmu vienmēr laika badā esoša radoša dvēsele! 🙂
15. Cilvēks ērgļa lidojumā
Nezināmais…
Neizprotamais…
Taču ar savu dvēseli,
Kas klejojumos klīst.
16. esmu pieslēgta drošinātājiem un mētājos no realitātes uz lidojumu un atpakaļ…tuvojas rudens un tas ir visbūtiskākais……es ļoti daudz eju, var pat teikt, ka
esmu kā tāds visurgājējs….hindi valodā mans vārds ir “shanata”,kas nozīmē mierpilna….par nopietnām lietām nenopietni un par nenopietni nopietni……..acīm redzami neticamais, grūti ticami noticamais…man patīk dzīvot…man uz palodzes stāv izgrebta kokosrieksta čaumala, tajā nekas nav ielikts iekšā, bet es zinu, ka drīz būs…šovasar man pirmo reizi mūžā iekoda lapsene, man nav pilnīgi nekādas jausmas, kāpēc lapsenes kož cilvēkiem……no manis daudz ko varētu mācīties, kā labāk ir nedarīt:)…esmu cilvēks uz ārprātīgās saprāta un neprāta robežas….man patīk staigāt basām kājām, ja kādreiz redzat mani kondīcijā, kad klausos Tranzītu, nedomājot – nošaujiet mani!…tagad esmu stadijā, kad sāku pāriet no “vispirms dara un tad domā” uz stadiju, kad “mazliet padomā un tad dara”… ….nekā jau nepietrūkst, bet arī nepietiek…patīk dedzināt vīrakus..reizēm uznāk vēlme bēgt un tad
es bēgu….es gribu aizbraukt uz Tibetu un arī uz Islandi….vēl man patīk zviedru valoda…man ir viss, ko man vajag…visu, ko es vēlos, tas man būs, bet tas, kas nebūs man nekad arī patiesi nebūs bijis vajadzīgs….esmu ar visnotaļ pozitīvu ievirzi….nepatīk skaitļi….nu vispār esmu baigais malacis….
17. nekož, nedur, nešņauc un nekūp.. savējie sapratīs.. 😀 vispār tāda radoša un īpatnēja dvēsele.. 😉
18. parasts cilvēkbērns ar neparastu domāšanu
19. ēna uz sienas, saules zaķītis saulainā rītā, lietus lāse, rasas piliens, saules stars, vēja plūsma, smilšu grauds, dzirkstošs burbulītis šampanietī, kūstošs cukura graudiņš tējā… es esmu viss un tajā pašā laikā nekas!
20. Hmm, gribat par mani? njus,ko lai pastāsta.. tāds dīvains cilvēciņš.. nju labi, ne dīvains, bet savādāks.. aizvien iepazīstu sevi no jauna.. patīk smaidīt.. un jā.. arī raudāt 🙂 ai, uzrakstīšu te vēl ko kad uznāks iedvesma 😀
21. Zemapziņas un apzinās, patiesībās un atklātībās. sevis meklējumos Klusā okeāna piekrastē.
22. Kas nenogalina, padara stiprāku. Un tas, ka kaut ko neredzi, nenozīmē, ka tas neeksistē.
23. nopietna…. tajā pašā laikā nenopietna…tomēr bezgalīga optimiste… kurai patīk žēloties… bet esmu mīļa… lai gan patīk būt ļaunai, un pavilkt kādu uz zoba…. piemīt spēja saprast citus cilvēkus…. dzīvi uztveru kā anekdoti…. tā tad humora izjūta tomēr k-kāda ari ir… 😀 patīk aktīvi pavadīt savu brīvo laiku…… vnk. neciešu sēdēšanu mājās vai k-kādās citās tamlīdzīgās telpās…. tas mani nomāc….. mīlu dabu… bet tomēr vislabāk atpuusties speeju tikai un vieniigi savā gultiņā…. patiki uzstādīt sev visādus pārbaudījumus atkal un atkal, un tad tos izpildīt ar gandarījumu…. iespītējot visiem citiem apkārtējiem cilvēkiem…. briesmīgi nepatīk meli…. uz mani var paļauties… vienmēr turu savu vārdu….. ak, jā…. pavisam aizmirsu… laikam esmu traka…. vai varbūt nenormāla?? nju domājiet nju paši…. :)~ jums jau labāk zināms… (;
24. Viņi sēdēja uz steķiem, klusie vāķētāji. Un raudzījās jūrā, kas plūda uz viņiem kā laiks, kas nekur nesākas un nekur nebeidzas. Tas bija visapkārt – caurspīdīgs un sāļš. Tas sāpīgi grauza, ja kāds tajā mēģināja ienirt ar atvērtām acīm. Tīkami tas apskaloja tos, kas iebrida līdz potītēm. Ja kāds izslāpušais to dzēra, tam slāpa vēl nežēlīgāk.. Kas metās peldus, to viļņi ņēma savā biedinošajā aizgādībā. Kas gāja pret vēju, tam piepūta pilnas acis ar smiltīm. Kas gāja līdz apvārsnim, tas nepaguva atgriezties. Kas vēroja gaismu, tas līdzi tās maiņām bija laimīgs un nelaimīgs.
Laiks sitās pret steķiem. Laiks, kas dzīvojot gliemežnīcā, esot dvēsele, kas nemirst.
25. hmm…
Esmu kaut kas,
bet nezinu kas,
jo nejūtu, ka iekšā
būtu cilvēka gars!
Kas es esmu???
26. Lai gan neviens cilvēks nevar atgriezties dzīves sākuma… Es varu to sākt no jauna … (Neņemiet ļaunā) ..
1 Comments Add your own
Leave a reply to naktstaurinjs Atcelt atbildi
Trackback this post | Subscribe to comments via RSS Feed
Naktstaurinjs 
1.
naktstaurinjs |
6 augusta, 2007 10:02 am
🙂